Sanācis man tā, ka pēdējos gadus pamatā lietoju Windows gan darbā, gan mājās. Jāsaka, ka Windows 7 daudz labāk lietojās par XP versiju.
Nejauši sanāca tikt pie iMac ar attiecīgi OS X un profesionālajā jomā arī pārmaiņas — Ubuntu lietošana ikdienā.
Ja man būtu jāinstalē OS X uz ne Apple dzelžiem, tad droši vien lamātos, tāpat kā instalējot un sākot lietot Ubuntu, bet citādi pie iMaca man ir lielākā vēlme atgriezties. WinXP redzēt galīgi negribu, Windows 7 vēl varētu, un Ubuntu ir ok, kad viss strādā kā jāstrādā, bet nav jau nekāds OS X.
Ubuntu plusi — izstrādes vide un rīki strādā perfekti, viegli uzstādāmi, mīnusi — čakars ar draiveriem, sistēmas īpatnībām sarežģītākos apstākļos. Nu come on, ja hibernate nestrādā uz kriptētas failsistēmas, tad atslēdziet to. Labi, par draiveriem jāpriecājas, ka vispār viss pa lielam strādā, tādi sīkumi kā touchpad scroll un iebūvētā mikrofona nestrādāšana tiešām ir sīkumi.
Windows priekš manis lielais mīnuss ir tas, ka tas nav Unix. Konsoles darbi, kas man bieži tagad jādara tomēr ērtāki ar Ubuntu vai OS X.
OS X viss strādā tā pats no sevis. Biju sajūsmā par vienkāršo tīkla nošārēšanu — ar pāris klikšķiem tiku pie interneta pa kabeli savam tobrīd wireless neķerošajam draiveru trūkuma dēļ Ubuntu laptopam. Mīnuss - tikt pie sakarīgas izstrādes vides Python bibliotēkām tomēr sarežģītāk kā Ubuntu un pat Windows.