Vakar palaists jau izstrādātājiem plaši pazīstamo Džoela Spolska (Joel Spolsky) un Džefa Atvuda (Jeff Atwood) kopprojekts zināšanu bāze programmētājiem Stack Overflow.
Pirmais iespaids diezgan labs. Visi jautājumi, kurus pārzinu, sakarīgi atbildēti. Domājams, būs lielisks aizstājējs Experts Exchange.

Pirms nedēļas man un daudziem citiem Django web ietvara lietotājiem pienāca sen gaidīts brīdis — tika izlaista versija ar maģisko numuru 1.0.

Vēl šī gada vasaras sākumā Django izstrāde bija iesprūdusi, bet pēc sabiedrības grūdiena vadošie izstrādātāji izstrādāja plānu, kā nonākt līdz laidienam 1.0 un tas arī sekmīgi tika izpildīts.

Django bija izmantojams jau kopš pirmās publiskās parādīšanās 2005. gada jūlijā, neilgi pēc tam to ik pa laikiem lietoju arī es un jāsaka, ka arī SVN versijas izmantošana vienmēr bijusi ļoti stabila, nemaz nerunājot par 0.9x laidieniem.

1.0 izlaišana nav tikai diezgan simbolisks brīdis, kad arī perfekcionistiem šķiet, ka ietvars ir sasniedzis publiski lietojamu stadiju, bet tas arī nozīmē garantēti stabilu publisko API (uz tā bāzes izstrādātie projekti pareizi darbosies visos 1.x laidienos, ja vien netiks izmantotas nedokumentētas iekšējas funkcijas) līdz brīdim, kad būs ļoti pārliecinoši argumenti tā mainīšanai un versijas numurs tiks mainīts uz 2.0.

Latviešiem vēl varētu būt svarīgi, ka 1.0 versijā pielaboju Django esošo latviešu valodas tulkojumu, kas iepriekš bija datēts ar 2007. gadu.

Īsi par Django

Django ir ir atvērtā koda (BSD licence) augsta līmeņa web ietvars ātrai izstrādei Python programmēšanas valodā, kas īsteno Model-View-Controller (MVC) arhitektūru un kura filozofija atbilst don’t repeat yourself (DRY) principam.

Latvijā pazīstamākais projekts uz Django bāzes šobrīd visticamāk ir ziņu un blogu agregators lasi.lv, vēl varu minēt samērā vienkāršo Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projektu „Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940)” .

Ārzemēs labi Django izmantošanas piemēri ir inovatīvais ģeo piesaistītas informācijas portāls EveryBlock, Twitter klons Pownce un Django dzimšanas vieta — LJWorld.

Apsolos turpmāk rakstīt vēl par Django un tā lietošanu, jo man par to ir palikuši daudz labu vārdu, ko nekādi nevar ietilpināt viena vakara blogierakstā.

Ja nu jums nākas strādāt vidē, kur darba dokumenti atrodas Sharepoint lapā, gadās, ka tā nobrūk, un uzturētāji saka, ka dokumentus diemžēl sakarīgi visus reizē dabūt ārā nav iespējams, tad neticiet viņiem.

Atradu situācijai derīgu brīnumrīku Sharepoint Document Library Downloader. Strādā kā konfekte, ievadi tik Sharepoint lapas adresi, lietotāja informāciju un lejuplādē visu saturu.

Saskāros ar īpatnēju problēmu — Eclipse Web Standard Tools html redaktors ir pārāk gudrs, nosakot texta satura kodējumu.

Tas, ka kāds oriģinālajā html sagatavē norādījis <meta http-equiv="Content-Type" content="text/html; charset=windows-1257"></meta> un programmētājs to nav izņēmis, nebūt nenozīmē, ka faila saturs tiešām atbilst windows-1257, kā to domā Eclipse.

Kodējumu var izmanīt ar roku katra faila properties logā. Šoreiz teikšu lielu paldies sliņķiem un vienkārši ar citiem rīkiem izdzēsīšu visas liekās meta rindiņas, pirms ķerties klāt tālākai rediģēšanai. Mūsdienu pasaulē ar utf-8 (to definējam jau servera http galvenē) tās jau kļūst par anahronismu.

P.S.
Jaunā Eclipse instalācijā uz Windows uzreiz norādu noklusēto kodējumu utf-8 (logs Preferences -> General -> Workspace) sistēmas kodējuma vietā.